23 augusts 2015

Vasara turpinās.

 Vasara rit pilnā sparā. Baudām pilnu krūti sauli, siltumu un ūdeņus.
 Tik dārzā augošās puķes pasaka priekšā, ka rudens elpa jau pakausī. Dālijas un gladiolas zied pilnā sparā, nez, būs ko bērniem vēl uz skolu un dārziņu nest?




 Man ir palīgi, kas palīdz dārza ražu ievākt.








 Bet patiesībā ir tikai tik laiks, lai iegāstu ūdeni siltumnīcā, salasīt visu pa toveriem, un prom. Ravēšu kaut kad vēlāk. :D
 Jo jau kuro nedēļu vasaras brīvlaiku pavada pie mums māsas dēla meita. Līdz ar to mājās netiek sēdēts ne cik. Viss ir jāapskata, jāredz, jāpiedzīvo, lai skaistās, aktīvās Latvijas brīvdienas atmiņas paņemtu līdzi uz Vāciju, kur dzīvo visa ģimene. Uz pāris dienām atbrauca arī pats Annas tētis, mans māsas dēls, ar ko kopā bērnībā augām. Jo ar māsas man lielāka gadu starpība nekā ar Kristapu. Bērnībā bijām kā māsa un brālis gandrīz. Tāpēc tās dienas tiek pavadītas aktīvi kopā.
 Jāapskata bērnības takas. Ventmala. No senču mājām uz šejieni skrējām peldēt. Pa ceļam drasējot caur mazdārziņiem "paķerot" pa kādai avenei, zemenei vai gurķim. :D


 Bet tagad te ir ielauzusies pilsētas industrija. Veloceļi, ceļi, un aizaugusi Ventas mala mūsus bērnības peldvietā.


 Jāapceļo radi, draugi. Senču mājas.


 Jāsapērk kādi ventiņu labumi.



 Katru pēcpusdienu veldzēties Būšnieku ezerā. Seklākajā Latvijas ezerā.
Šogad mums rullē Būšnieki. Jūra ir auksta. Vissiltāk ir Ventā. Ūdens kā piens. Bet arī Būšniekos ir silts. Un tuvāk mājām. Katru vakaru mēs esam te. Nu gandrīz katru.







 Jo jāpastaigā pa Ventspili.



  Un par lielu prieku, arī vīra kunga kuģis tieši šonedēļ stāv apsardzē Ventspilī. Iespēja apskatīt un izložņāt. Anna paziņoja ka mācīšoties par kuģa kapteini. :D







 Izbaudījām Ventspilī piektdienas pastaigu "Iznāc vakara gaismā". Atšķirībā no visiem publiskajiem pasākumiem ventiņos, kas piebāzti ar tūristiem un cilvēku masām, tad šis vēl palicis skaists, tīrs un nesamākslots kultūras pasākums. Šeit var redzēt, ka beidzot pasākums tikai pašiem ventspilniekiem. Klusi, vienkārši un skaisti. Nepārbāzti ar cilvēku masām, bet tikai mēs paši. Es ceu, ka kādu laiku tie šādi arī saglabāsies.
 Klausījāmies koncertus. Staigājām, un noslēgumā tirgus laukumā kārtīgu zaļumballi nodancājām. :D


 Bilžas izpaliek. Toties atmiņas siltas.





 Bet noslēgumā kārtīga vasaras garša. Senču mājās šašliks, uzkodas, zāles pļaušana, mašīnu mazgāšana peldkostīmos. Tēvam palīdzīgas rokas pie mēbeļu pārbīdīšanas.
 Atpūta un siltās vasaras baudīšana turpinās!

2 komentāri:

  1. Vasara, vasariņa ... eh, jau jūtama rudens dvesma. Tā gribas to vasaru pastiept garumā, bet dabas cikliskums mūsu platuma grādos nemainīgs (un tā laikam labāk).
    Jauka jums vasara!!! :)

    AtbildētDzēst