10 aprīlis 2015

Lieldienas.

 Mums zaķis nes olas. Un jau kuro gadu, braucam uz savu apbūves gabalu, kur dārzs ir bet mājas vēl nav, meklēt Lieldien rītos zaķu slēptās olas.
 Bet īsi pirms mājām, pļavas maliņā pamanam ganāmies mierīgi stirniņas. Kā bērni smējās, baltās biksiņas vien tik spīd. It kā Ventspils, it kā pilsēta, bet mūsu rajonā pamanīt stirnas, zaķus un lapsas ir ierasta lieta. Ko tad var gribēt, ka pat mežacūkas pa pilsētu skrēja.


 Bet mēs uz savu zemīti. Kur tūlīt, tūlīt sāksies dārza sezona. Ko tik ļoti gaidu. Ir jau siltumnīcā redīsiņi un loki sadīguši. Pirmā pavasara garša jau ir. 





 Skrēja un meklēja. Ja nevar atrast, tad jākāpj draudzenes dārzā uz kalniņa, un jāskatās no augšas, jākomandē brālis, kur olas meklēt. :D



 Kad olas salasītas, varam doties izklaidē uz Ventspils brīvdabas muzeju. Katru gadu tur notiek svētkiem veltīti pasākumi. Kas tur nav bijis, ļaujam ieskatīties, kā tad šogad tur gāja.


 Īstenībā nedaudz vīlos. Vai tiešām Ventspils sāk izmirt, vai aukstums nobaidīja, bet šogad uz pusi bija mazāk visa. Visa pie kā bijām pieraduši katru gadu Lieldienās. Cilvēku maz, amatnieku praktiski ne cik. Tik minimāli, cik nu vien varēja būt.
 Nē, pasākumu un atrakciju bija, pie dzirnavām bija rotaļas, spēles un dziedāšana. Varēja ar koka kājām staigāt, izmētāt maisus, ripināt olas. Bet kaut kā pietrūka. Man personīgi amatnieku. Parasti tādos pasākumos ir pilns ar rokdarbiem, amatnieku darinājumiem. izstrādājumiem un amatniecības izdarībām.
 Bija tik čipsi uz puļķīša gandrīz jau katram piedāvājumā, cukurvates, popkorni, alus un pāris uzkodas. Un protams, kā tad bez Ķīnas un Poļu lētajām mantām. Amatnieki tik cik uz vienas rokas saskaitīt. Un zemnieki ar saviem gardumiem tikpat.
 Bet bērniem citi prieki. Redzēju pirmo reizi tik lielu gaili. :)) Vistai laikam bija stress no cilvēkiem, ka visu laiku gailim pakaļā slēpās. :D Bet tas attiecīgi, bij tiiiik lepni uzpūties, ka likās tūlīt pārplīsīs. :D




  Kas to būtu domājis, ka es zirgkopis, zirgu treneris ar 5 gadu stāžu, kādreiz vizināšu bērnus ar zirdziņu pa naudu. Bet galvenais, ka viņiem prieki, un jaunas izjūtas.



 Aukstums tomēr sāka kniebt pārāk stipri, ka apskatījām vēl bānīti kā aizbrauca vizināt gribētājus. Mēs sarunājām, ka to darīsim, kad būs siltāks.


 Vēl pa kādam našķim, kas lielāks, gandrīz pa pašu bērnu. :D




 Un uz māju sildīties.

PS. Esam tikuši arī Ventspils portāla fotogalerijā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru